LatviešuРусскийEnglish
Trešdiena, 18.07.2018
Rozālija, Roze
Skolas vēsture

Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas vēsturi vislabāk raksturojis Dzintars Kļaviņš, viens no Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dibinātājiem: „1989. gada pavasarī dzima ideja par bērnu mākslas skolas atvēršanu Bolderājā. Kultūrdzīves veidošanā, kur sākums ir bērnu mākslinieciskas izglītošanas nokārtojums, turpinājums - vecāku, pieaugušo sapratne un atbalsts, bet rezultāts - harmoniska, pašattīstīties spējīga garadzīve, Latvijā uzkrāta krietna pieredze. Uz tās pamata tad arī piedāvājām Rīgas Kultūras pārvaldei un vietējai pašvaldībai savu projektu; tikām uzklausīti, saprasti atbalstīti. Jau no 1989. gada 17. jūnija pirmie Bolderājas bērni, lāga pat neaptverot, kas te notiks, stājās uzņemšanas komisijas priekšā. 1.septembrī skola sāka strādāt. Pēc gada ieguvām arī savu, glīti izremontētu un ar mūzikas instrumentiem apgādātu ēku Lielā ielā 29.”
Sākotnēji skolai savas telpas nav bijušas, mācības notikušas gan bibliotēkas, gan 19. vidusskolas telpās, kad divstāvu koka namā māksliniekiem un mūziķiem kļuvis par šauru, vizuālo mākslu un horeogrāfiju mācīja bērnudārza telpās. Kopš 1993. gada sākta patreizējās skolas ēkas (Stūrmaņu ielā 31) apdzīvošana.

Dzintars Kļaviņš reiz rakstīja: „Piektajam mācību gadam beidzoties (1994.), skolā ir 240 audzēkņi, kuri mācās 26 profesionālu skolotāju vadībā. Darbojas mūzikas nodaļa ar klavierspēles, vijoles, čello, kokles, ģitāras un pūšamo instrumentu klasēm. Mākslas nodaļa, kur audzēkņi bez zīmēšanas, gleznošanas, veidošanas un kompozīcijas apguva arī keramikas un kokgriešanas pamatus. Pirmo gadu darbojas arī horeogrāfijas nodaļa. Bolderājas un Daugavgrīvas bērniem tādējādi ir iespēja pārbaudīt savus dotumus trijos svarīgākajos virzienos: mūzikā, lietišķajā un tēlotājmākslā, dejā. Skola iemantojusi vecāku un pieaugušo iedzīvotāju uzticību; mācīties gribētāju netrūkst. Ir cerības, ka tuvāko piecu gadu laikā iegūsim savām vajadzībām atbilstošas, plašas telpas Bolderājas centrā. Rīkojam koncertus un izstādes. Piedalāmies un cenšamies godam pārstāvēt savu skolu Rīgas un republikas festivālos, konkursos, citos sarīkojumos. Jau uzkrājusies zināma pieredze triju mākslas veidu mijiedarbības nodrošināšanā. Darba un rūpju, protams, vēl gana. Tāpēc esam pateicīgi ikvienam, kas izprot mūsu mērķus un spēj atbalstīt to īstenošanu."
Triju mākslu mijiedarbība turpinājās līdz 2007.gadam, tika meklēts jauni attīstības ceļi, un kopš 2006. gada skolā var apgūt populārās Mūzikas programmu, kas sevišķi iecienīta Bolderājas jauniešu vidū.

Skolas simfoniskā orķestra izveidotāju un joprojām daudzu audzēkņu atmiņā lielisko skolotāju Hermani Eglīti nomainījis enerģiskais diriģents Andris Gailis, savukārt Pūšaminstrumetu orķestri izveidojis Gunārs Endzelis. Skolotājas Alises Veisas vadītais koklētāju ansamblis „Madaras” 2013. gadā spēlējis XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, skolā darbojas arī vairāki Populārās mūzikas programmas audzēkņu veidoti ansambļi. Dažādā sastāvā skolas simfoniskais orķestris piedalījies koncertos Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, pēdējos gadus - Starptautiskā jauniešu simfonisko orķestru kopprojektā muzicēts Turcijā un Vācijā.
Skola lepojas ar saviem audzēkņiem – vietējo un starptautisko konkursu laureātiem, pēdējos gados sevišķi slavējami ir Vladislavs Kļevickis, Mona Kuzņecova, Georgijs Valminskis, Renārs Šteinbergs, Ņikita Ļašēvičs u.c.

Alise Veisa, Rūta Īzāka, Guna Lallo, Aleksandrs Koņickis – Kredensirs ir skolas bijušie audzēkņi, kuri tagad savas zināšanas nodod tālāk jau kā skolotāji. Vairāki skolas absolventi ir nozīmīgi Latvijas kultūras dzīves veidotāji - Timurs Tomsons ir Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” izpilddirektors, Aminata Savodogo pabeigusi mūzikas vidusskolu flautas spēlē, bet plašāk pazīstama kā dziedātāja un TV šovu zvaigzne, daudzi skolas absolventi turpina izglītību mūzikas un mākslas jomā, un viņu „zvaigžņu stunda” vēl tikai priekšā. Skolas pedagogi ir arī nozīmīgos kultūras notikumos iesaistīti mākslinieki – Jēkabs Nīmanis, Guntis Kronītis, Rūta Īzāka, Ansis Nikolovskis, Raivo Lallo, Helga Jaksone, Vita Valdmane u.c.
Skolā visu gadu skatāmas audzēkņu izstādes, Mākslas nodaļas skolotāji regulāri piedalījušies sadarbības projektos ar Somijas pilsētas Pori kultūrizglītības iestādēm. Ar Mākslas nodaļas audzēkņu un skolotāju radošu līdzdalību tikusi apgleznota pansionāta „Stella Maris” betona siena Daugavgrīvā un siena Tekstilnieku parkā Bolderājā. Skolas Ziemassvētku noformējums vairākkārt guvis atzinību pašvaldības rīkotajos konkursos, skolas audzēkņu un skolotāju veidotas izstādes skatāmas arī Pārdaugavas izpilddirekcijas telpās, pilsētas svētkos.

Skolas sabiedrisko dzīvi veicina Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība, kuru vada vecāku izvēlētais mūzikas mīļotājs, bioloģijas zinātņu doktors, profesors Īzaks Rašals. Sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību tikuši rīkoti Stūrmaņu ielas svētki, koncerti, izstādes, svētki Daugavgrīvas cietoksnī. Nenogurstoši skolas tēlu spodrina skolas darbinieki ilggadējās skolas direktora vietnieces saimniecības darbā Dzintras Sermuliņas vadībā. Pateicoties skolas absolventu dāvinātajiem augiem, skolas dārznieces Sandras Davidones radošumam un kopējām pūlēm, skolas apkārtne ir zaļa un sakopta oāze Bolderājas centrā.

Skolai jau vairāk kā 15 gadus ir sava plaša un skaisti iekārtota divstāvu ēka Stūrmaņu ielā 31. 2013. gadā tika atzīmēta skolas ēkas 110. jubileja, un, taču skolas telpas ir kļuvušas par šauru, visiem mācīties gribētājiem vietas vairs nepietiek. 2014. gadā, sagaidot skolas 25 gadu jubileju, ir pabeigta ērģeļu restaurācija un atklāta ērģeļu klase. Skolas tuvākās nākotnes iecere - izbūvēt jumta stāvu, lai telpas pietiktu arvien pieaugošajam audzēkņu skaitam.